Biežāk uzdotie jautājumi

• Valstī pastāvošais tirgus regulējums paredz, ka visa saražotā elektroenerģija tiek nodota  kopējā energosistēmā, kas pie gala patērētāja nonāk pa pārvades un sadales tīklu sistēmu.

• Vēja parka tuvumā tiks attīstīta un uzlabota jau esošā infrastruktūra. Tāpat vēja parks nodrošinās darbavietas novadā, kā arī papildinās pašvaldības un valsts budžetu ar nodokļu maksājumiem. Plašāku projekta aprakstu un ieguvumus skatiet sadaļā “Vēja parks Dundagā”. 

• Starptautiski atzītu ekspertu pētījumos nav atrasta saistība starp vēja parku tuvumā dzīvojošo cilvēku veselības izmaiņām un vēja parku darbību. 

Infraskaņa ir viens no aspektiem, kas tiek vērtēts Ietekmes uz vidi novērtējumā. Saskaņā ar  Somijas valdības pasūtīto pētījumu, kas tika veikts 2020. gadā, infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē. Pētījuma eksperimentu gaitā nebija iespējams pierādīt, ka cilvēki spētu sadzirdēt vēja turbīnu radīto infraskaņu, un tādējādi izjust tās traucējumus. Eksperimentu laikā tika izmērīts, ka skaņas līmenis ļoti zemās infraskaņas frekvencēs, kas ir zem 2 Hz (herci), bija no 65 dB (decibeli) līdz 102 dB. Savukārt tuvumā esošo dzīvojamo māju iekštelpās ar mērierīcēm šīs frekvences tika detektētas 49 dB līmenī, kas cilvēka ausij nav sadzirdama. 

https://www.tvnet.lv/7257812/petijums-veja-elektrostaciju-radita-skana-neietekme-veselibu 

https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/162329/VNTEAS_2020_34.pdf 

• Latvijas likumdošana paredz, ka tuvākā dzīvojamā ēka no vēja turbīnas var atrasties ne tuvāk par 800 metriem. Šādā attālumā skaņa no vēja turbīnas mērāma maksimāli 35 decibelu apjomā, bet citas fona skaņas kā dabas trokšņi, piemēram, vējš, putnu čivināšana u.tml., sasniedz 40 decibelu apjomu. Tas nozīmē, ka vēja parka darbības rezultātā radītais troksnis būs minimāls. 

• Vēja parku attīstīšana sauszemē šobrīd ir ekonomiski pamatotāka kā atkrastes vēja parku izveide, kuru izmaksas celtniecībā un uzturēšanā ir apmēram divas reizes augstākas. Turklāt atkrastes vēja parki redzami no lielāka attāluma, jo nav šķēršļu (piemēram, koki, kalni u.c.), kas tos varētu aizsegt. 

• Kā liecina Latvijas vēja karte, ko izstrādājis Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs, vairākās vietās Latvijā ir pietiekama vēja plūsma vēja parku darbībai. Tāpat Latvijā izveidota nepieciešamā infrastruktūra vēja parku attīstībai – starpsavienojumi un tīkla infrastruktūra, piemēram, energoinfrastruktūras projekts “Kurzemes loks”.