Biežākie mīti un fakti par vēja enerģiju
Mīts: Vēja enerģijas ražošana negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, īpaši putnus un sikspārņus
Patiesība: Vēja enerģijas ieguve, izmantojot tehnoloģiju potenciālu, pēdējās desmitgades laikā ir ļoti strauji attīstījusies, tādā veidā samazinot negatīvo ietekmi uz vidi līdz minimumam. Vēja parka teritorijai jāatrodas prom no putnu galvenajiem migrācijas ceļiem, barošanās, ligzdošanas un vairošanās vietām. Vēja parka iespējamās atrašanās vietas pieejamības izvērtēšanā tiek pieaicināti eksperti, kas pēta ietekmes un izvirza prasības vai pat liedz vēja parka attīstīšanu/ekspluatāciju. Pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka vēja parku ietekme uz putnu un sikspārņu populāciju ir niecīga – daudz biežāk putni cieš no sadursmēm ar augstceltnēm, uz autoceļiem un nonākot plēsēju nagos.
Mīts: Vēja enerģijas ražošana negatīvi ietekmē cilvēku veselību
Patiesība: Tehnoloģiju attīstība mūsdienās ļauj vēja parkiem strādāt tā, lai tie neradītu negatīvu ietekmi uz apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību. Vēja elektrostacijas (VES) darbībai tiek paredzēti risinājumi, kas nerada ēnojumu tuvumā esošajām mājām, mazina troksni un netraucē naktsmieru. Pasaulē tiek veikti arvien jauni pētījumi, kas aplūko VES radītās zemas frekvences skaņas ietekmi uz cilvēka veselību, vairākkārt apliecinot, ka tai nav negatīvas iedarbības uz cilvēku veselību un dzīves kvalitāti
Mīts: Vēja elektrostacijas ir ļoti skaļas
Patiesība: Troksnis, ko rada kustībā esoša vēja elektrostacija, kas atrodas 500 metru attālumā no trokšņa mērījuma vietas, nav lielāks par troksni, ko rada sadzīves tehnika mājās. Piemēram, ledusskapis, veļas mašīna vai mikroviļņu krāsns izdala skaņas 45 decibelu apmērā, kamēr vēja turbīnas veidotais troksnis sasniedz vien 40 decibelus.
Mīts: Vēja enerģija ir dārga
Patiesība: Vēja enerģija ir viens no lētākajiem atjaunojamajiem enerģijas ieguves veidiem – šobrīd krasta jeb sauszemes VES izlīdzinātās izmaksas (LCOE) Eiropā ir 42 EUR/MWh. Prognozēts, ka līdz 2030. gadam cena nokritīs līdz 33 EUR/MWh. Esošā tirgus regulējuma ietvaros vēja parks ir rentabls un tas var darboties bez valsts atbalsta.
Mīts: Vēja elektrostacijas nav ilgtspējīgas
Patiesība: Vidējais vēja parka darbības laiks ir 30-35 gadi. Pēc ekspluatācijas beigām vēja turbīnas var tikt aizvietotas ar jaunākas paaudzes turbīnām, savukārt nokalpojušās turbīnas iespējams pārstrādāt un izmantot tādās nozarēs kā kuģniecībā, izolācijas materiālu ražošanā, būvniecībā, santehnikā, dārza un pilsētvides mēbeļu ražošanā.
Mīts: Vēja turbīnu darbība radīs mirguļošanu jeb noēnojumu uz ēkām
Patiesība: Vēja industrijai attīstoties, ir izstrādāts veids, kā novērst mirguļošanas efektu jeb rotora lāpstiņu kustības rezultātā radušās kustīgas ēnas uz zemes un dažādiem objektiem. Laikā, kad saule varētu iespīdēt vēja parka tuvumā esošo dzīvojamo māju logos, vēja turbīna, kas met ēnu, tiek apstādināta – šis process tiek vadīts ar sensoru palīdzību, kuri dod signālu turbīnai apstāties.
Mīts: Ziemas sezonā uz vēja turbīnām rodas apledojums, kas krītot var kaitēt apkārtējai videi
Patiesība: Vēja nozarei attīstoties, ir izstrādātas pretapledojuma tehnoloģijas, kas pilnībā novērš apledojuma risku.
Mīts: Vēja parka izveide patērē vairāk enerģijas nekā tas spēs saražot
Patiesība: Vēja turbīna kompensē jeb saražo to enerģiju, kas izmantota tās ražošanai mazāk nekā 1 gada laikā. Mūsdienu vēja turbīna spēj saražot pietiekami daudz enerģijas, lai ar to apgādātu apmēram 13 tūkstošus mājsaimniecību. Turklāt emisijas, kas rodas, ražojot un demontējot vēja turbīnu, ir aptuveni 1% no tām emisijām, kuras VES darbība ļauj ietaupīt ekspluatācijas laikā, aizstājot elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem kurināmajiem ar videi labvēlīgāku risinājumu. Turklāt šis skaitlis neņem vērā fosilo kurināmo staciju celtniecības laikā emitēto CO2, kā arī kurināmā ieguvi vai transportēšanu uz šīm iekārtām.
Mīts: Vēja elektroenerģija radīs papildu izmaksas elektrības pārvades un sadales operatoriem, lai nodrošinātu sistēmas balansēšanas jaudu
Patiesība: Pēc pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” ikgadējā ziņojuma par 2019. gadu, secināts, ka ģenerējošās jaudas Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir nepietiekamas, lai nodrošinātu esošās sistēmas maksimālo slodzi un nepieciešamās jaudas Latvijas attīstības scenāriju gadījumos. Kā pierāda to valstu pieredze, kurās vēja enerģijas īpatsvars ir ievērojami augstāks kā Latvijā, nepieciešamās balansēšanas jaudas nav būtiski mainījušās, turklāt lielā mērā to kompensē starpvalstu tirdzniecības iespējas. Ņemot vērā Zaļā kursa uzstādījumus un izbūvēto Kurzemes loku, tad vēja enerģijas ražošanas integrācija tīklā dos iespēju optimizēt Latvijas sistēmu.
Mīts: Latvijā ir labākas atjaunojamo energoresursu alternatīvas vēja enerģijai
Patiesība: Latvijā, kur ir daudz vēja, līdztekus jau esošajām hidroelektrostacijām un citiem atjaunojamiem energoresursiem, jāstiprina finansiāli izdevīgākā resursa – vēja enerģijas pozīcijas. Jāapzinās resursus, kurus mēs varam izmantot enerģijas ražošanā. Latvijai ir augsts vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, kas šobrīd netiek izmantots pietiekami.